pirmdiena, 2010. gada 4. janvāris

powerranger sejā

bļe, parīt skola.. bet stāsts nebūs par to. šis vispār nebūs stāsts, vienalga (ieva neļauj izmantot lamu vārdus, es centīšos).
tātad, tas notika svētdien. ieva, ko daram? ejam ārā? DAVAI. lab, izejam ārā. ieva, ko daram? ejam uz vē ielu (vai arī starp mums saukto 8. pasaules brīnumu, citu dimensiju utt.) DAVAI. aizeju pēc atslēgām un saku mammai, ka eju uz dzīvokli. uzreiz emīls no istabas izsprāgst ārā - NĒ, es tur jau eju. es - nuun? mēs tāpat pie jums neiesim. emīls - nu nē, jūs atkal kliegsiet kko pa kečupu. es - monta nebūs :D hā, hā
aizejam uz vē ielu - sēžam, sildam kājas. sāk palikt garlaicīgi. eu, ieva. ko daram? sākam dzert? DAVAI. viss forši. dzirdu klauvējienus pie durvīm (mošk arī zvanīja). atveru.. stāv emīls ar miljons cilvēkiem aiz muguras (nē, ir bijis vairāk). izdzen ārā mūs no lielās istabas, bļeģ, bet īstenībā mēs pašas izgājām.
sēžam.. dzeramais jau pusē, pālis arī pusē. ko daram? spēlējam novusu? DAVAI. sačinījam visu, skaisti. sākam spēlēt, viss itkā labi, ja koordinācija bišk neklibotu. baiba vinnē, jeee. galīgi piekususi: jāatpūšas, tā jau vairs nevar :/eee, vajag uz tualeti, bet negribās iet gar miljons (ir bijis vairāk) cilvēkiem. ko daram? izlecam pa logu un ejam pa ārdurvīm uz tualeti? DAVAI. tā daram, stāvam tumsā, uzpeld modris. vooooov! sapazīstas, modris tā aši, aši nokrīt pie mašīnas (nu, gandrīz, bet tākā tas neskaitās, mēs sakam, ka nokrita) :D mēs lecam atpakaļ istabā - bļe, logs ciet! pusmiljons (mazāk) cilvēku mūsu istabā spēlē novusu. lab, mūs pamana, atver logu :D baiba tā aši ielec :) ieva, protams, netiek :D "ieva, hop on". tiekam iekšā. ieva skatās - baibai powerranger sejā ar sasietām rokām un kājām (baiba sasēja, tā ir jādara). PA SEJU, PA SEJU! tā vienkārši iemet :( un man tāda nojauta, ka tas bija dāvis vai arī kristaps, jūs mazās padauzas :D
ee, baiba, jāspēlē vēl novuss, ne? ar ko? ar oskaru. labi! nu nejau nu es zaudēju! JAAAAAAAAAAA. bet tas tāpēc, ka koordinācija jau vispār bija galīgi čau :D ee, paliek neinteresanti. ko daram? ievērojam tradīciju un lecam ārā pa logu, kurš ir uz ielas pusi? DAVAI. izlecam, apskrienam (lab, apejam) savu paredzēto ceļu, kāpjam iekšā. abas jau istabā, baiba taisa ciet aiskarus. ieva:"baiba, bet puķes" PIE VELNA PUĶES! EJAT DIRST PUĶ'S !! ..
ejam tā dziļāk mājoklī, visi kaut kur nozuduši. cik neinteresanti. mums vēl pālis augstākajā pakāpē priekš džiniem. aii, jāiet arī mājās. tā mēs ejam - es, ieva, cīrulis un emīls. visi pa mājām. aii, negribējās jau. baiba mājās pa gultu ārdās, ieva pie datora. arlabunakti.

pie velna, nafig mums pulkstenis te nepareizs?
ā, nē ... reku viss kārtībā


4 komentāri:

  1. man liekas, ka jūs tur tik pat kā dzīvojat. ;D
    TAS KURŠ NEZIN, KAS IR V IELA, IR NŪĢIS. ^^
    un tā dziesma ir ellīgi laba.

    AtbildētDzēst
  2. mani laikam tur vairāk nekad negribēs redzēt. bet tas jau nekas, ka es nebiju vienīgā, kas kliedza par kečupu, BAIB`.

    AtbildētDzēst
  3. nu jā, varbūt tu nebiji vienīgā, bet mēs nu toč nekliedzām :D tu visskaļāk! ai, bet pohuj.. tas jau sen

    AtbildētDzēst
  4. es arī toč nekliedzu. atceros, nebiju tādā pālī!
    ununun, sen jā, bet visi to vēl joprojām atcerās. ;DDD

    AtbildētDzēst