revolūcija

kaut kas nav tīrs - viss netīrs. nē, bet nopietni. mūsu laimes un nelaimes ir arī saistītas kaut kā ar laikapstākļiem, viss galīgi satinies. bet nu tā saprotamāk:... baiba šodien novērotāja - atnākam uz skolu, nāk miegs. ienāk ilžuks un pasaka, ka gaure šodien nebūs, proti, nenotiek divas matemātikas. īsts ziemassvētku brīnums (tas tā pēc ērika teiktā). un uzreiz.. varbūt ne tieši uzreiz, bet kaut kad tad sāka spīdēt saule. lai gan laukā bija šausmīgi auksts, mums pohuj - ka tik redzam sauli. ja ir saule, ir labs garīgais, tāpēc mēs atkal kičeni nelaidām pusdienās. nu labi, pusdienās viņa aizgāja, bet mēs nelaidām viņu atpakaļ un beigās vēl atņēmām trollīšu jogurtu, no kura viņa ēd tikai bumbiņas. kičene dusmīga, žēl. pēc stundām aizejam uz drogām un tur man arī ieva pasaka - gaure rīt būs skolā.. un kāds pārsteigums - saule vairs nespīdēja (nu, tas tā par baibas stulbo novērojumu). pēc tam satiekam ievas māsu un ejam uz pagrabiņu iedzert mohito. kā tad, bļeģ. maksā par to sūdu četrus latus - iet jūs dirst, nedos nevien naud. :/ tāpēc mēs nopirkām "beloff" vai hvz kā viņus sauc.. un jā, tagad baiba sēž ar viņiem mājās un gaida, kad ieva beigs ēst un gribēs iet ārā izmēģināt dzerekļus. žēl, ka nav piektdiena..

[15:36:35] ieva: baiba beidz murgot, neko nedzersi .. guli un gaidi kad zvanisu :D

[15:36:53] baiba: zināji, ka cilvēks, kad guļ, ir tikpatkā paralizēts, tāpēc arī sapņos nevar no ļaunajiem aizbēgt?

[15:37:08] ieva: nē :D

[15:37:13] baiba: nu vot

mēs šodien jūtamies kā sievietes (it nemaz). čau!

smuk bild, ne? kičen, iemet kādu koment ;DDDDDDD

šim nebūs nosaukums

šodien pēc ilgiem laikiem atkal iesim uz vē ielu un dievs vien zin, ko tur darīsim. jebkurā gadījumā, to tu varēsi stāstīt savai mammai, bet jāiedzer būs vien par to, ka ieva atkal sāka spēlēt volejbolu, un nu mēs iekarosim augstākās virsotnes. bet.. īsāk sakot, tagad mums būs labāk.

ar katru dienu arvien vairāk gribās vasaru, bet katru dienu arvien vairāk tas sukanais sniegs snieg. vistīrākā nodevība. bet īstenībā, mums pietiktu tagad arī ar siltu pavasari, jo izmisums mūs pārņem. vienkārši tās stulbās pufaikas, bļeģ, kādā akā iemest un vēl uzspļaut. aii.. lābir. es tik zinu, ka pēc pāris mēnešiem mēs pasmiesimies par to.. un tā vienmēr! bet mēs smejamies jau tagad, jo, neskatoties uz to, ka sniegs mums līdz dirsai, mums ir jautri jebkurā gadalaikā. tā ir. lab, pietiks dirst, čau.